Visu tautu izpratnē baltais asociējās ar mieru un „pozitīvismu” daudzu gadsimtu garumā, jo baltais ir tik spilgts un gaišs, ka nevar būt „slikts” - tāpēc ticīgajiem parādās eņģeļi baltas gaismas oreolā. Arī druīdi un Romas pāvests, kā arī pareizticīgo patriarhs, pat brīnumdaris Gendalfs, deva priekšroku sniegbaltam apģērbam.
Šī paša iemesla dēļ baltais ir tik populārs interjerā – tā izvēlē praktiski nevar kļūdīties. Starp citu, ir arī dažas smalkas nianses.
Krāsas labās īpašības ir šādas: tīrs un skaidrs, atsvaidzina un noņem apātiju – neskatoties uz savu neitralitāti, ir pietiekami enerģētisks. Visur, kur izmanto balto, tas rada tīrības un svaiguma izjūtu.
Pateicoties baltās krāsas neitralitātei un vienkāršībai, lielākā daļa dzīvokļu ar „balto eiroremontu” ir tik krāšņi – ja dzīvokļa īpašnieks neuzticas sev krāsas izvēlē, viņš parasti paliek pie baltās.
Lai gan balto krāsu var izmantot praktiski visās telpās, ir dažas vietas, kur tā īpaši labi iederas. Pirmkārt, baltā krāsa derēs, ja gribat, lai dzīvoklis izskatītos lielāks – telpa kļūs gaisa caurstrāvota un plašāka. Baltais lieliski māk paplašināt – ne jau velti neko labāku par baltiem griestiem cilvēki nav izdomājuši.
Otrkārt, baltā krāsa ir laba, ja nepieciešams tumšu istabu padarīt gaišāku. Baltais derēs arī tajā gadījumā, ja gribat radīt mājā svaiguma un tīrības izjūtu. Bez tam šai krāsai ir spējas unificēt – pārklājiet ar balto krāsu un priekšmeti uzreiz šķitīs līdzīgi, vienveidīgi.
Bet, no šīs vietas sākas trūkumu uzskaitījums. Ne velti, kad gribas atcerēties kādu skumīgu interjera piemēru, prātā nāk vienmuļās pliki baltās sienas slimnīcas palātā.
Tātad, kad ir par daudz baltās krāsas, sāk dominēt tās negatīvās rakstura iezīmes. Baltās krāsas pārpilnība rada garlaicīguma un grūtsirdības izjūtu – montonitāti. Tieši tāpēc rietumu psihologi aizliedza līdzīgu krāsu risinājumu vecu cilvēku māju un slimnīcu noformējumā – pilnīgi balta apdare rada skumjas, bet, lai izveseļotos, šāds garastāvoklis ir ļoti bīstams. Turklāt psihologi pierādīja, ka, lai gan cilvēki vairāk uzticas ārstiem, kuri ģērbušies baltā (mēs taču atceramies, ka tā ir laba krāsa garīgajiem līderiem), medmāsas viņi labāk redzētu gaiši rozā vai pasteļzaļā virsvalkā – šāds personāls šķiet daudz dvēseliski iejūtīgāks, siltāks.
Balts krāsojums iemieso pilnību un pabeigtību un rada sterilitātes izjūtu. Tā der līdzsvarotiem un akurātiem cilvēkiem. Nevīžīgi cilvēki izvairīsies no baltās krāsas dominantes interjerā – no personīgās pieredzes viņi zina, ka uzkopšanas process kļūst grūtāks. Bez tam, «balta māja» nepatiks cilvēkiem ar trauksmainu temperamentu un bērniem: tā viņiem liksies pārmēru skumja savā vienveidīgumā, psihi nospiedoša.
Nākamā baltās krāsas īpatnība ir cilvēka fizioloģiskās, ne psiholoģiskās, savdabības mantojums. Šī krāsa, atšķirībā no daudzām citām, nogurdina acis – jo atstaro gaismu. Zināmākais piemērs – atrasties sniega klātos plašumos bez klasiskā pludmales atribūta – saulesbrillēm – ir vienkārši kaitīgi. Šī iemesla dēļ vajag būt uzmanīgiem, izvēloties apdares materiālu tekstūru, un plašai kvadratūrai neņemt pārāk glancētu.
Divu pēdējo iemeslu dēļ speciālisti neiesaka izmantot lielas baltas plāksnes telpās, kur ilgstoši uzturas cilvēki. «Baltās sienas pasliktina redzi un kļūst par satraukuma un nomāktības faktoru», – norāda zinātnieki, neatbalstot sterili balto ofisu interjeru modi.
Radot dizaina projektu, nonākam pie nākamā secinaājuma: baltās sienas spēcīgi gaišā un kaut kāda neliela krāsaina priekšmeta kontrasta dēļ nogurst acis, un visticamāk sarkans priekšmets uz balta fona izskatīsies brūns, bet zilais vai violetais vizuāli kļūs tumšāks. Pareizās proporcijās baltais – ideāls fons jebkurai krāsai, pasvītrojot un akcentējot to spilgtumu.
Pareiza baltās krāsas izmantošana – harmonisks papildinājums absolūti visām eksistējošajām krāsām. Tīrā veidā interjerā, piemēram, sarkanu vai zilu nevar izmantot – pārāk skaļš un piesaistošs ir to spilgtums un enerģētika. Toties uz pusēm ar pienbalto - viss sanāks ideāli un harmoniski: baltais nebūs garlaicīgs, bet sarkanais vai zilais – agresīvs.